Bebru pagasta vēsture
- Platība 12 020,6 ha
- Iedzīvotāji 1321 (2009.g.)
Teritorija
12. – 16. gs. Bebru pagasta teritorija ietilpa Kokneses pilsnovadā. Iespējams, ka Bebri bijuši Bebermines novada centrs. 16. gs. beigās Vidzemes ģenerālkarte liecina, ka Bebri ietilpuši Kokneses apriņķī un Kokneses draudzē, bet pēc 1713. gada iekļauti Rīgas apriņķī. 1909. gadā Rīgas apriņķa pagastu sarakstā Bebru pagasts minēts kā patstāvīga administratīva vienība. 1935. gadā Bebru pagasta platība bija 11 600 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Bebru un Jaunbebru ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.1954. gadā Bebru ciemam pievienots Vērenes ciems, bet 1960. gadā daļa Bebru ciema iekļauta Plāteres ciemā. Jaunbebru ciems 1954. gadā pievienots Ratnicēnu ciemam, savukārt 1962. gadā daļa Ratnicēnu ciema pievienota Bebru ciemam. 1990. gadā pagastu atjaunoja. Pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem neliela agrākā Bebru pagasta daļa iekļauta Iršu un Meņģeles pagastā, savukārt Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Daba
Bebru pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Virsas augstums pazeminās no 117,8 m vjl. A daļā (Cūkkalns) līdz 80 m vjl. Gandrīz visā garumā cauri pagasta teritorijai uz Lobes ezeru tek Bebrupe (Lobe; gar. 27 km). A daļā nelielā posmā tek Pērse, bet pašos R. pag. robežojas ar Lobes ezeru (pl. 497 ha). ZR plešas Lielais (Šķibu) purvs, tā pl. 994 ha, centrālajā un D daļā augstais purvs (536 ha), Z daļā – pārējais purvs (408 ha). Kūdras slāņa vid. dziļ. 1,8 m , dziļ. 4,5 m, kopējie kūdras krājumi 17,4 mlj kubikmetri. Gar purva ZR malu tek Lokmene. Uz DR no Vecbebriem Garais purvs (pl. 430 ha) un Dzērvēnu purvs. 48% pag. teritorijas aizņem meži, sevišķi mežaina ir R daļa. Brencēnu smilts karjers (pl. 7 ha) un Siljāņu smilts karjers (pl. 0,3 ha).
Iedzīvotāji
Ciemi: Vecbebri, Blankas, Tupiešēni, Ozoli, Brencēni, Recijas, Jaunbebri.Latvijas vēsturē Bebri kļuva pazīstami ar t.s. Jaunbebru „Kartupeļu dumpi”. Pēc zemnieku brīvlaišanas 1819. gadā zeme netika piešķirta, bet izceļošanai uz Krieviju baroni pretojās. 1841. gadā 8. septembrī ap 50 zemnieku, kas bija sapulcināti Jaunbebru muižā rakt kartupeļus, ar dakšām, mietiem un akmeņiem uzbruka barona Tranzē atsūtītajiem 10 kareivjiem. Dumpi apspieda karaspēks. 4. decembrī 108 zemniekus t. sk. 11 bebrēniešus, klātesot ap 600 sapulcinātajiem tuvējo pagastu zemniekiem, sodīja, dzenot caur karavīru ierindu (stroju). Vairāki sodītie nomira, daudzus izsūtīja uz Sibīriju vai nodeva zaldātos. Arī 1905. gadā bebrēnieši bija aktīvi nemiernieki, tika nodedzināta Vecbebru muiža, darbojās mežabrāļi. Soda ekspedīcija nogalināja 19 cilvēkus. 1935. gadā pagastā bija 1675 iedzīvotāju, t.sk. 95,6 % latviešu, 1,7% krievu. 1949. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 40 bebrēniešus.
Saimniecība
Pagasta teritorijā atradās Vecbebru un Jaunbebru muiža. 18. gs. Vecbebros bija glāžšķūnis. Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta: Vecbebru muiža (1745 ha) – 83 vienībās, Jaunbebru muiža (2185 ha) – 118 vienībās. 1935. gadā pagastā bija 321 saimniecība. Darbojās Reciju ūdensdzirnavas, ķieģeļu ceplis, alus darītava, trīs krejošanas punkti. Pēc kara nodibinās kolhozi „Bebri”, „Komunārs”, „Rosme”, vēlāk tos apvienoja Vecbebru sovhoztehnikumā, kura pamatnozares bija lopkopība, graudkopība un biškopība.
Izglītība un kultūra
Bebru pamatskola dibināta 1944. gadā, 1975. gadā tai uzcelta jauna ēka. Kopš 1981. gada darbojas bērnudārzs „Bitīte”. 1922. – 1944. gadam darbojās Jaunbebru sešklasīgā pamatskola, 1941. – 1944.g. darbojās Jaunbebru tautskola. Vecbebru tehnikums dibināts 1922. gadā kā biškopības un dārzkopības skola, 1944. gadā to pārdēvēja par Vecbebru biškopības tehnikumu. Līdz 1982. gadam tehnikums atradās Vecbebru muižā, pēc tam jaunajā mācību korpusā ar nosaukumu Vecbebru Profesionālā vidusskola. 1996. gadā Vecbebru muižas ēkā atklāja Bebru vispārizglītojošo internātpamatskolu. Abas iestādes apvienojot tika izveidota Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola, kuru reorganizēja 2017. gadā. 1984. gadā nodibināts Latvijas Biškopības vēstures muzejs. 1976. gadā atvērta tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālā māja – muzejs. Vecbebru Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcā iekārtotajā izstādē aplūkojamas gleznotāja Jēkaba Bīnes gleznas.
Reliģija
2008. gada 28. decembrī atklāta Vecbebru Svētās Ģimenes Romas katoļu baznīca (draudze).
Kultūras un dabas pieminekļi
19. gs. 1. pusē celtā barona F. Meijendorfa dzīvojamā māja 1905. gadā tika nodedzināta, atjaunota pēc arhitekta V. Bokslafa projekta, tās arhitektūrā jūtama jūgendstila ietekme. Muižas ansamblī ir arī vairākas saimniecības ēkas – klēts, stallis, pagrabs. Dabas aizsardzības objekts ir Vecbebru parks (pl. 4,2 ha), tajā aug 21 vietējo un 64 introducēto sugu augi un krūmi. Jaunbebru muižas ansamblis 1944. gadā nopostīts, saglabājušās tikai trīs laukakmeņu mūra ēku drupas. Jaunbebru parkā 1936. gadā uzstādīta granīta plāksne 1. pasaules karā kritušajiem, jaunajā Zutēnu kapsētā – šūnakmens piemineklis 1915. – 1920 g. kaujās kritušo un mirušo latviešu bēgļu piemiņai. Interesanta ir Zutēnu kapliča ar koka tornīti otrajā stāvā un riņķa krusts Zutēnu vecajā kapsētā – īpatnēja viduslaiku kapa zīme. Pie Zutēniem un Recijās atrodas padomju karavīru brāļu kapi. Saglabājusies Soda priede un mūru paliekas no t.s. Sarkanā šķūņa, kurā bija ieslodzīti „Kartupeļu dumpja” nemiernieki. Lielajā (Šķibu) purvā izveidots dabas liegums (no 1977. gada Šķibu dzērvenāju liegums.
Ievērojamas personības
Juris Šlakans, Juris Vickopa, Viļums Preiss, Reinis Tālmanis, Kārlis Tālmanis – Jaunbebru zemnieku nemieru vadītāji 1841. gadā. Andrejs Ūbergs (1888-1941), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apbedīts Jaunajos Zutēnu kapos, Pēteris Ūbergs (1898-1975) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, dzīvojis Bebru pag. „Mitros”, „Pumpuros”, apbedīts Jaunajos Zutēnu kapos, Jānis Preiss (1893-1922) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, dzimis Vecbebros, apbedīts Vecajos Zutēnu kapos, Jānis Bergs (1894-1962) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, jaunsaimnieks „Ceļmalās”, apbedīts Jaunajos Zutēnu kapos, Jēkabs Bite (1894-1941) Brīvības cīņu dalībnieks, apbedīts Jaunajos Zutēnu kapos, Arvīds Kalniņš (1894-1981) – koksnes ķīmiķis, akadēmiķis, profesors, dzimis Bebru pag. „Silavās”, Oskars Bergs (1896-1936) – skolotājs, izveidojis Bebros nac. Armijas vienību, dzimis Jaundomēnos. Voldemārs Staprēns (1899-1979) – hidroģeologs, dzimis Bebros, Voldemārs Jākobsons (1899-1974) – tēlnieks, skolotājs, boksa čempions, apbedīts Jaunajos Zutēnu kapos, Aleksandrs Bergmanis – Vecbebru biškopības un dārzkopības skolas pārzinis, Artūrs Šmits (1902-1944) – ilggadējs Vecbebru pamatskolas un Jaunbebru tautskolas direktors, Dr. Andrejs Mizis (1936) – ilggadējs tehnikuma skolotājs, mācību pārzinis, direktors, Biškopības izmēģinājumu stacijas vadītājs.
