Kokneses novada ģerbonis
Jau ap 1200.gadu Kokneses vārds tiek minēts rakstos.
13.gs. Kokneses pilsētā esot bijis ap 1200 iedzīvotāju, pastāvējušas divas baznīcas, apmēram 100 māju, Koknesei bijusi sava kapsēta.
Tā kā Koknese ir tolaik ievērojams un apdzīvots bīskapijas centrs, kur aktīvi noris amatniecība un tirdzniecība, 1277. gadā tai tiek piešķirtas pilsētas tiesības, un kopš 14.gs. Koknese ietilpst Hanzas Savienībā.
Kokneses pilsētā viduslaikos bija rātsnams, tajā uzturējās birģermeistars un rātskungi. 1326. gadā minēta jau Sv. Pāvila baznīca. 1345. gadā - vienā no senākajiem pilsētas zīmogiem attēlots kāds svētais, iespējams, Sv. Pāvils, kas varētu būt bijis pilsētas aizbildnis.
1469. gada zīmogā skatāmi bīskapa varas simboli - virs laivas sakrustoti bīskapa zizlis un atslēga.
Arī 2009. gada 8. oktobrī apstiprinātajā Kokneses novada ģerbonī redzami vēsturiskie simboli.
Kokneses novada ģerbonī attēlots – purpura laukā sudraba pusmēness, virs tā labās spāres virzienā liktu zelta atslēgu krusto sudraba bīskapa zizlis; zelta pavedienapmale.
