Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kurš stājies spēkā 2020. gada 23. jūnijā, ar 2021. gada 1. jūliju Kokneses novads tiek iekļauts jaunizveidotajā Aizkraukles novadā kopā ar Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas, Pļaviņu un Neretas novadiem.
Kokneses novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojoties Kokneses, Bebru un Iršu pagastiem.
Pēc administratīvā iedalījuma tas atrodas Zemgalē.
Kokneses novads robežojas ar Pļaviņu, Aizkraukles, Ogres, Ērgļu novadiem. Novada kopējā platība ir 360,66 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaits uz 01.07.2019. – 5355 (Bebru pagastā - 1085; Iršu pagastā - 478; Kokneses pagastā - 3792).
Administratīvais centrs - Koknese - atrodas 100 km no Rīgas, gleznainā Daugavas krastā.
Novada ekonomisko pamatu veido transporta ceļi: Rīga – Daugavpils, Rīga – Ērgļi, autoceļa E22 posms no Tīnūžiem līdz Koknesei, arī dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils.
Novada attīstības mērķis ir veicināt teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, lai veicinātu iedzīvotāju labklājību, nodrošinātu esošo resursu saprātīgu izlietošanu, vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu. Jaunais novads ir Dabas mātes aplaimots ar upēm un upītēm: caur Bebriem, Iršiem un Koknesi tek Pērse, Bebriem ir sava Bebrupīte un Iršiem Iršupe, bet ikvienu novada iedzīvotāju priecē latvju likteņupes Daugavas viļņojums Koknesē. Katrs novada pagasts ievērojams ar bagātu kultūras un vēstures mantojumu. Mums ir ar ko lepoties un ar ko iepriecināt un pārsteigt ciemiņus! Senatnes elpu sajutīsiet, nonākot Kokneses pilskalnā ar viduslaiku pilsdrupām Kokneses parkā, Daugavas labajā krastā. Koknesieši cenšas saglabāt sendienu slavu un godu. 2019. gada novembrī "Leģendu nakts" pasākumā tika godināta Kokneses pils 810-gade. Pilsdrupās notiek teatralizēti uzvedumi, kāzu ceremonijas viduslaiku stilā. Aicinājums saglabāt 20. gadsimta totalitārā režīma upuru piemiņu, aizvedīs uz Kokneses salu Daugavas vidū, kurā ar visas tautas līdzdalību top Likteņdārzs nevainīgi bojā gājušo dvēselēm. 10 kilometrus no Kokneses, Bebru pagastā, varēsiet izstaigāt Jaunbebru „Kartupeļu dumpja” vēsturisko taku, iepazīt tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju „Galdiņos” un Latvijas biškopības vēstures muzeju, Vecbebru muižas parkā tuvāk apskatīt Vecbebru muižas ansambli, kultūrvēsturisko pieminekli - kungu māju, kurā 1922. gadā tika nodibināta Vecbebru biškopības skola, kā arī 2008. gada nogalē atklāto Vecbebru katoļu dievnamu. Pa autoceļu Koknese – Ērgļi, nonāksiet Iršu pagastā, lai uzzinātu kādus noslēpumus glabā pagājušajos gadsimtos celtās ēkas, ko stāsta Iršupīte, mezdama straujus līču lokus. Iršu pagasta vārds cieši saistīts ar vācu zemkopju kolonijas izveidošanu 1766. gadā. Noteikti nepaiesiet garām Bulandu pilskalnam, Pilskalniņam un vecajām dzirnavām, kur Iršupīte ietek Pērses upē. Dvēseles mieru gūsiet, pārkāpjot mazās Iršu katoļu baznīcas slieksnim.
Pateicoties daudzajām izglītības un kultūras iestādēm novadā, tiek saglabāts latviskās kultūras mantojums. Pirmsskolas izglītību visjaunākā paaudze iegūst PII „Bitītē” Bebros un PII „Gundegā” Koknesē. Novadā atrodas izglītības iestādes: Pērses sākumskola, Bebru pamatskola, kā arī Kokneses pamatskola – attīstības centrs un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola. Muzikālo pamatizglītību iegūst Kokneses Mūzikas skolā. Iršu pagastā sev mājvietu radis ģimenes atbalsta centrs „Dzeguzīte”. Visos trīs pagastos darbojas bibliotēkas, koknesieši brīvo laiku pavada, iesaistoties dažādos pašdarbības kolektīvos Kokneses kultūras namā un nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm "Kokneses Sporta centrā", Iršos ir savs deju kolektīvs „Irši”, bet Bebros vokālais ansamblis "Nianse" un deju kolektīvs "Rats".
Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās nozares ir lauksaimniecība, kokapstrāde, kūdras ieguve, tūrisms.
Spītējot grūtībām, cilvēki dzīvo un strādā, lai vietā, kur ir viņu mājas, saglabātu paaudžu paaudzēs iekoptās tradīcijas, kultūrvēsturisko vidi un, lai darbs, kas paveicams šodien, laistu saknes nākotnei.
Būsiet gaidīti vienā no skaistākajiem novadiem Latvijā, Koknesē - ko paši koknesieši dēvē par Latvijas sirdi!
Video autors - Tomass Cīrulis.